Tēma “Kas īsti ir restorāns”, vienmēr ir raisījusi asas diskusijas. Būs cilvēki, kuri aizies uz vietējo, lētāko ēstuvi un teiks, ka bija restorānā. Bet būs arī tādi, kuri ēdīs dārgākajā ēstuvē ar lielisku apkalpošanu, bet apgalvos, ka nav bijusi restorānā. Varētu izkauties, lai noskaidrotu taisnību, bet ir divdesmit pirmais gadsimts un mēs to risināsim nevis ar dūrēm, bet ar diskusiju, kā arī ar ekspertu viedokļiem. Pēc tam katrs var salīdzināt ar savu viedokli un restorāna definīciju, kāda nu tā ir vispārēji pieņemta.
Kas īsti ir restorāns, manā izpratnē
Bērnībā mana izpratne bija daudz vienkāršāka un restorāns man nozīmēja – paēst ārpus mājām. Ar laiku, es pieradu pie dzīves un protams, ka sāka augt arī kritēriji un vēlmes. Šobrīd man vairs nepietiek ar “vienkārši paēst”. Kā arī, manās acīs, vieta kuru es uzskatu par restorānu, vienā mirklī var kļūt par vienkāršu ēdnīcu. Kritēriji man ir daudz. Patiesībā, novērtēt vietu, es sāku jau pirms durvju atvēršanas.
Man ir svarīgi, lai vieta uzrunā. Vienalga kas tas būtu. Arī grāmatnīca. Jā! Šajā ziņā, esmu estēts. Ja ieejas durvis ir salauztas, vai netīras, tas biedē. Reizēm tik ļoti, ka nav ne mazākā vēlme pieskarties durvju rokturim, bet tā ir galējība, protams. Katrā ziņā – tas, kā konkrētā vieta sevi pasniedz no ārpuses ir pirmais solis uz labu iespaidu.
Atverot durvis, gribas būt pamanītam. Pat ja to noraksta uz uzpūtību un vēlmi būt svarīgam (šo esmu dzirdējis ne vienu reizi vien), es tomēr to uzskatu par elementāru pieklājību no laba līmeņa, sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Savulaik man ļoti patika, ka restorānā Pegasus (Tallina, Igaunija, https://restoranpegasus.ee ) viesus sagaida pie ieejas durvīm un pavada līdz galdiņam. Patiesībā šis te pirmais moments, nospēlē milzīgu lomu, iespaida radīšanā un ja vien tālāk nesekos kaut kas nu ļoti nepatīkams, tad 30% no manas apmierinātības te jau ir nopelnīti. Tātad – ja viesis tiek sagaidīts, personāls sasveicinās un pie nepieciešamības palīdz nonākt līdz galdiņam, tas ir lieliski!
Apsēžoties pie galdiņa ir pilnībā nepieņemama situācija, ja galds nav noslaucīts. Tas pats attiecas uz galda slaucīšanu ar vecu lupatu, kā “aromātu” pēc tam ieņem arī galds. Tieši tāpat arī es pievēršu uzmanību, lai galds nav tik ļoti mitrs, ka to prasās vēlreiz slaicīt, lai savāktu lieko ūdeni. Nu un tālāk, protams, seko laiks no brīža kad apsēžos pie galdiņa, līdz brīdim kad man atnes ēdienkarti. Jo īsāks šis laiks, jo novērtētāks jūtos es un pieļauju domu, ka katrs apmeklētājs.
Kamēr izvēlamies ēdienu
Saņemot ēdienkarti, man tikai priecē, ja viesmīlis var uzreiz piedāvāt kaut ko no dzērieniem un nav svarīgi, lai viņš zinātu vīnu nianses un gadus, bet atšķirt sauso no pussaldā vīna un zināt pāris populārāko vīnu pamata aprakstus gan vajadzētu un šo es novērtēju. Tas gan nenozīmē, ka dzērieni ir tikai vīns, bet tas ir no maniem top dzērieniem, tādēļ to arī te pieminu. Tik pat labi tā var būt tēja, kafija vai ūdens.
Kā radās jēdziens – restorāns
Moderno laiku restorāns, tāds kādu to zinām arī šodien, pirmo reizi durvis vēra nemaz tik sen. 1765. gads. Pasniedza tajā tikai gaļas buljonu un olas. To atvēra Parīzē, tagadējās Luvras ielas rajonā. Paralēli buljonam, ar laiku tur sāka piedāvāt arī citus ēdienus, par ko uzskatīja, ka tie ātri atjaunos veselību, tai skaitā pastu. Un ja arī līdz tam varēja atrast kādu vietu kur ieiet paēst, šī vieta bija pirmā šāda konkrēta formāta vieta. Patīkami iekārtota, dekorēta, ar ēdienkarti un iespēju izvēlēties kaut ko pēc savas gaumes, lai nesteidzīgi paēstu uz vietas. Šī nebija pirmā vieta, kur var ieiet paēst, bet tā bija pirmā vieta ar ēdienkarti, kurā ir vairāk par vienu vai diviem ēdieniem. Kā arī tā bija pirmā vieta, kuru centās īpaši izdekorēt un apkalpot klientus, kaut kā īpaši.
Restorāna jēdziens, oficiālā versija.
Lai arī kā to negribētos atzīt, restorāns ir tā pati kafejnīca, bet kafejnīca ir restorāns. Ja tur ir ēdienkarte un Tu vari paēst tur pat uz vietas… tad tas ir arī restorāns. Tik vienkārši. Un tieši tādēļ, lai kaut kā nošķirtu īpašākas vietas, savulaik kādi uzņēmīgi cilvēki radīja Mišlēna ceļvedi (Le Guide Michelin), kas sevī apkopo restorānus (tātad kafejnīcas) ar kaut ko īpašu. Un tas īpašais, ne vienmēr ir ultra lukss. Kritēriji ir daudz un ne vienmēr tas nozīmē, ka kāds no šiem restorāniem, paliks arī Tev. Andrē Mišlēns šo ceļvedi radīja ar mērķi veicināt auto tūrismu apvienojot to ar labāko restorānu apmeklējumiem.
Arī Latvijā šobrīd ir restorāni, kas ieguvuši Mišlēna zvaigzni, piemēram Whitehouse, kas atrodas Rīgā, Tērbatas ielā 2, Vērmanes dārza teritorijā. Kas varētu būt no tiem restorāniem, kur var ne tikai baudīt, bet arī paēst. Lai gan viss ir atkarīgs no Tavas apetītes.
Kopumā “MICHELIN Guide Latvia” 2023. gadā iekļāva 22 restorānus: “KEST” un “H. E. Vanadziņš” Cēsis, “36. līnija” Jūrmala, “MO” Liepāja, “Pavāru māja” Līgatne, “3 pavāri”, “Tauro”, “Whitehouse”, “John”, “COD”, “Le Dome”, “Chef’s Corner”, “Barents Coctails & Seafood”, “Barents”, “Aqua Luna”, “Entresol”, “Ferma”, “Neiburgs”, “Tails”, “Riviera” Rīga, “Zoltners” Tērvete un “Akustika” Valmiera.
Kas ir restorās un ko vilkt, ejot turp
Atkal nonākam gandrīz raksta sākumā, jo ja saprotam kas ir restorāns, tad top skaidrs – nevis restorāna esība, diktē apģērba stilu, bet gan restorāna paša stils un noteikumi. Dzīvojot 21. gadsimtā, es teiktu ka jāapmeklē attiecīgās iestādes mājas lapa un jāizlasa noteikumi, ja tādi ir. Ja tādi nav, tad iesaku ģērbties pēc sajūtām un sirdsapziņas. Ja jautātu tieši manu viedokli par apģērbu, tad es teiktu, ka ejot uz restorānu jāizvēlas “Business casual” vai nopietnāks apģērbs. Par to, kas ir Business casual, noteikti pastāstīšu atsevišķi, bet īsumā – ikdienas apģērbs ar “well dressed” jeb ļoti zolīda apģērba elementiem. Ja dodies uz ātrās apakalpošanas restorānu…nekas Tevi neatturēs arī no šortiem un flipflop čībām.
Sabiedrībā zināmais ex modes mākslinieks Romāns Dāvids Andrejevs, restorāna apģērbu komentē:”Velc uzvalku, vai džinsus, labas kurpes, vienkrāsainu kreklu un žaketi. Tu ej baudīt ne ēst!” Un lai gan šobrīd viņš audzē gurķus un tomātus, kam var sekot viņa TikTok kontā, tomēr Dāvids zina drēbi no pareizā rakursa!