Beidzot (?) ir izbeidzies 2020. gads. Un lai gan parasti šāds pasākums notiek paralēli ar jaunu apņemšanos, kura man izpalika, jo izlēmu ka visam ir vienkārši jānotiek. Ir apnicis melot sev un citiem, brīdī kad publicē visās malās savas apņemšanās. Kādēļ lai es to nodarītu sev atkal. Lai arī kā es/mēs censtos, viss notiks tieši tā, kā notiks 🙂 un jā – neatkarīgi ne no kā.
Jau pagājušajā gadā, es uzsāku nosacītu sekošanu savai veselībai, miega un atpūtas režīmam, atsāku mēreni sportot un pievērst uzmanību tam ko ēdu. Saprotu, ka to bija jādara līdz ar jaunā gada iestāšanos, bet es kaut kā kļūdas pēc, to uzsāku jau pagājušajā gadā 🙂
Man šķiet, ka cilvēkiem kā tādiem ir ļoti raksturīgi kļūdīties un lielākoties mācīties tikai no savām kļūdām, un arī ne vienmēr izdodas kaut ko iemācīties. Vai ir slikti kļūdīties? Nē! Bet ir slikti, ja tas rada sekas apkārtējiem, tad protams, ar steigu ir jālabo situācija un jānovērš viss, kas ir radījis šo kļūdu, vai kalpojis tai par katalizatoru. Jo brīdī kad no mūsu darbībām cieš citi – viņi nevar ietekmēt savu situāciju tik efektīvi, kā tas būtu tad, ja tiekai paši vienatnē būtu radījuši sev problēmu, vai vienkārši nepatīkamu situāciju.
Vai tam visam ir nepieciešams jaunais gads? Varbūt dzimšanas diena? Jeb varbūt kāda cita zīmīga diena? Nē protams! Ir nepieciešams gribēt mainīt. Situāciju, lietu, sevi… varbūt savu frizūru? 😉 Jebkurā gadījumā, pat ja šodien esi apņēmības pilns, jo ir jauns gads ar jaunām iespējām, atceries – katra diena, katra stunda un katra minūte ir kaut kas jauns un ar jaunām iespējām!